balkāni numur 4.

Turpinam šo. Šis arī pēdējais stāsts.
Izlemts vakarā biš pastopēt (biš ~50km). 3 cilvēki arī tika līdz galam (kur pa nakti esot ūber gāzis). Mēs ar Rihardu tikām no Starigradas 10km, bet nekāda lietus.

Jauns rīts turpinās ar spēli, kur jānosauc visi vārdi uz viena burta, bet pa nakti jau viss ir aizmirsies. Par laimi drīz paņem jaunais cilvēks = kurjers. Rihards sēdēja pie sūtījumiem mašīnas aizmugurē. Pēc tam dāma paveda mūs atkal ~ 5km tālāk, kur mēs atkal kādu stundu stāvējām, pēc tam vēlreiz tas pats.

 UN TAD. Tad mūs paņēma labākais braucamrīks ever. Bijām jau no rīta pamanījuši šo  rīku – brauc autobuss, nu nestopēs jau autobusu, naudas jau nav; braucamrīks pabrauc garām, saprotam, ka nebija gan tas parasts autobuss. Divi francūži – buss pie viņiem/ viņu draugiem jau ilgi, bet, lai varētu reāli atļauties to uzturēt puiši izdomāja, ka pārvāksies uz dzīvi busā galīgi. Jo kāpēc ne. Un tā jau kuro mēnesi pa Balkānu pusi braukā.

Āriņš

Iekšiņš

Ar divām labi angliski runājošām spāņu meitenēm jau nokļuvām Rijekas suburbos, kur kursēja tālas un dārgās zonas sabiedriskais, bet still, relatīvi lēti. Tikmēr visu šo dienu un arī iepriekšējo vakaru Šmī un Sintija (aka Šmintija) ir Starigradā.

Rijeka atkal jauka pludmale, kas vairs nešķiet tik amazing AMAZING kā pirmajās brauciena dienās. Bet redzam, ka tālumā zibeņo – un mēs esam pludmalē, kuru ieskauj klintis, un augšā ir pilsēta. Bet nu doma, kas man ir galvā – ja jau zibeņo, tad aizies garām un būs ok. Oi, kā es maldījos.
Sākot ar 23.00 (kad mēs ar Ievu jau bijām iesnaudušās) sāka gāzt. Un nevis vienkārši gāzt. Gāzties no debesīm ūdens strēles ar zibeņiem, kas apžilbina pat aizvērtas acis un pērkonu kas stiprāks par stāvēšanu pie festivāla lielās skatuves  tumbas. Un tā līdz ~4.00.

Kaut kā līdz rītam tika arī nedaudz pagulēts. Mans guļammais bija mitrs – es biju tāda vienīgā. Pārsvarā cilvēki bija gulējuši peļķēs vai arī paši tādi bijuši.

7 cilvēkiem nedaudz par maz vietas.

Kad saulīte ir augšā, guļammaisi tiek izkārti un visi akmeņos atpūtina acis. Guļot. Un tā mēs nokavējām pēdējo autobusu uz Triesti. Četratā izdomājam, ka tad dosies ar nākamā rīta autobusu.

Kā pārlaist nakti Rijēkā (ja vairs negribās iet uz patālo pludmali)?

1.  Nopirkt paiku un našķus, kā arī 3 litrus vīna uz 3 cilvēkiem.
2. Aiziet līdz molam, jo tur jauki izdzert greipfrūtu alu.
3. Sākt spēlēt lapiņu spēli (to, kur uzraksti kādu personību uz lapiņas un pielīmē kādam uz pieres, un šis min)
4. Spēlējot ieritināties guļammaisā, nedaudz pamalkot vīnu (burtiski pāris malkus)
5. Atlūst turpat uz mola, kur cilvēki iet garām.

Ko darīt ar pārpalikušajiem 3 litriem vīna? Nu tu sēdi autobusā uz Triesti un vilcienā pēc tam uz Venēciju un ir lietas, kas ir jādara. Un pēc tam ūber priecīgs skrien pa Venēcijas ieliņām, lai satiktu otru grupas daļu. 

Svarīgākais par Venēciju:

1.  Lielākā daļa ir tūristu pilns ar kafejnīcām un tūristu šopiem
2. Bet ir arī mazās ieliņas un tiltiņi, kur ir šis te vecais pāris, kuri balstot viens otru iziet no mājas un lēnām izbauda dienu.
3. Un ir arī tā mazā iela, kur kāds (tā pat nebiju es) iekāpa sūdā un paslīdēja.
4. Kafejnīcas ir dārgas un jūras veltes es ēdu tikpat cūcīgi, kā dzeru kafiju Splendid palace fancy kafejnīcā (tas ir, izgāžot visu visur un vēl kaut kur aizķeroties)
5. Itāļu valodas zināšanas palīdz kaulējoties
6. It kā loģiski, bet forši ieraudzīt mistkastes mašīnu, kas ir laiva un ambulance, kas arī ir laiva. Un visus pārējos braucamrīkus, kas visu laiku ir laivas.

Ūber tūristiskā bilde Sv. Marka laukumā

Tiltiņi uz tiltiņiem. Cilvēkiem uz tiltiņa pa labo no mums ļoti patika.

Sargājot mantas uz maiņām sanāk iepazīties ar tuvējās kafejnīcas bārmeni un arī piedāvājumu. Tā mēs sēdējām tās baznīcas priekšā. Daudz stundas.

Pēc nakts Treviso lidostā, kur tikām ieslēgti, lidojuma uz Oslo, dienas un nakts Oslo lidostā, kas iekļāva gulšņāšanu, lasīšanu un tieši vienu pastaigu uz veikalu (~40 min vienā virzienā), gaidīšanas lidmašīnā uz ilgu laiku, īss lidojums atpakaļ, un drīz jau mēs braucām Porcshe uz Lido ēst brokastīts gaļu, kartupeļus, štovētos kāpostus un alu.