Es saožu beigas

Biļete atpakaļceļam gan tikai gandrīz nopirkta sakarā ar visādiem pēdējā brīža plāniem un to atcelšanu, bet šomēnes jau iebāzīšu degunu Latvju zemē. Nekad nebūtu domājusi, ka lieta ko visvairāk kārojas no Latvijas no ņammām ir biezpiena sieriņš.

Bet šeit vēljoprojām interesantas lietas notiek.
Lieta nr1.
Vakars ap 11tiem. Izdomājam (ar Klāru (CZ) un ciemos atbraukušo Agatu (PL)) rīt dosimies uz otru līča pusi, tur esot mīlīga pilsētele. Domājam būs mazais pļāpu vakars istabiņā un drīz laidīsim pie miera. Kad viņām būtu jāatnāk pie manis, redzu tikai Klāru, kas saka, mēs rīt braucam uz Lefkadu. Es saku õ, jūs es Lefkadu? Klāra - nē, mēs, tu arī. Izrādās, ka Noeami (HU) grasās vasarā piestrādāt - tā kā viņa ar vindsērfingu nodarbojas, tad viņas plāns ir izpētīt vietiņu Lefkadā, kur viņa runāja ar vadītāju par vindsērfinga skolotājas amatu. Domāts, darīts.

Lefkada - sala Jonijas jūrā. Nosacīti sala, jo no pārējās Grieķijas to nošķīra pat ne tilts, bet vienkārši prāmis.

Vieta, kur Noemi sāks drīz strādāt, ar sasodīi zilo ūdeni, un diezgan patīkamo pludmali starp citu.

Nu, vajadzēja tad jau mums arī izmēģināt to vējdēļošanu. Pat sanāca viena bilde kur es stāvu - jūtos lepna.

Viss ceļojuma tīms ar īpašnieku, kurš beigu galā teica - eh, esat tak studenti nevajag maksāt (maksāt par 2 nakšu mitināšanos burvelīgā istabiņā satriecošā salā pieGrieķijā)

 Vēl bija tāda lieta, kā viens nedēļu ilgs internacionāls workshop-s, kurš rezultējās kā atzīme vienā manā eksāmenā. Bija jāizstrādā plāni vienam netālu esošam dabas parkam kopā ar uz nedēļu šeit sabraukušiem spāņiem, nīderlandiešiem, albaņiem un sanākušiem grieķiem. Ak jā, arī man.
Pasākums bija interesants, bet vairākas lietas, man līdz galam nepatika.
Bet labās lietas: bezmaksas ēdiens, bezmaksas brauciens uz Delfiem.

Nekas īpašs tajos Delfos nav.

Biedējoša statuja Delfu muzejā - gide gan teica, ka iezīmē laiku, kad arī sirmgalvji un mazi bērni tika attēloti statujās.

1. jūnijs bija bērnu diena. Kā izrādās Slovākijā un Čehijā to diezgan aktīvi svin, tad nu attiecīgo valstu meitenes, kas mācās sākumskolas izglītības jomā uztaisīja tādu kā sporta dienu.
Kāpēc es to stāstu? Man vienkārši patika bilde.

Ar Marionu saģērbāmies kā bērni un tā arī uzvedāmies. Bija jautri.

Kamēr pabeidzu rakstu, tikmēr jau iegādājos biļetes atpakaļ. Kādas idejas Jāņu pavadīšanai?