Reiz Šveicē. I daļa - Cīrihe.

Reiz 2011. gadā FMF SP devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Šveici, uz Cīrihes universitāti (ETH). Brauciens iekļāva universitātes un fakultātes apmeklējumu, studentu iepazīšana (aka ballītes), alkohola patēriņu (palīdzēja drīkstēšana dzert uz ielas, grādīgo dzērienu rūpnīca), Cīrihes iepazīšanu. Īsāk sakot, tikām vispusīgi attīstīti. No tā attīstījās ideja ar Zani vasarā doties pārnedēļu braucienā uz to galu.

Viss sākās ar ~ 30 h braucienu autobusā uz Cīrihi. Kad izkāpām līdz tumsiņai meklējām vietu, kur palikt. Tas ir, Flo dzīvokli - čaļa, ko bijām iepazinušas iepriekšminētajā braucienā. Mums esošajā kartē dzīvokļa adrese neielīda. Laime, ka autobusa pieturā bija karte. Ejot un piestājot katrā pieturā, nonācām pie adreses. Izrādās nepareizā adrese. Bet pareizā par laimi bija pāris kvartālus tālāk.

Un tā uz nedēļu mūsu dzīvesvieta kļuva istaba ar vairākiem matračiem, aizkariem un klavierēm. Plus mums iedeva lēnu, bet kompīti ar ko plānot darāmās lietas.

Ko darīt Cīrihē beznaudas studentam?

• vingrot&staigāt. Šveices pilsētas ir skaistas - ar kalniem, ēkām, kas pasaules karā nav sagrautas, atrodoties Eiropas vidū starp visādām attīstītām valstīm. Kopumā Šveice ir manu Eiropas valstu topa augšgalā. Vienu vakaru ar Zani gājām skriet. Pēc pirmā kalniņa (pēc ~300m) es gribēju padoties. 
• gleznot. Bijām paņēmušas akvareļus un otas. Un tā staigājām pa Cīrihi, piesēdām un zīmējām. Mums mīļš punkts bija pie kanāla, kur tiltiņš aizgāja uz parku. Tur dažas dienas vēlāk iepazināmies ar Uldi (latviei, kas strādā tur muzejā), citu dienu iepazināmies ar trim franču meitenēm, kuras meklēja vietu, kur palikt un beigās palika mūsu trīs mēbeļu istabā.
  
• braukāt ar velo. Vairākās Eiropas galvaspilsētās ir tādi kantori, kur par noteiktu summu (20 frankiem Šveicē) vari izīrēt uz dienu velo. Un tad saņemt visu naudu atpakaļ. Šo mums arī ieteica Uldis. Un arī maršrutu. Šeit velobraukšanas dienā kārtīgi sajutāmies kā latvietes. Ak,  Raini!
  
• iet uz muzejiem un braukāt ar velo. Neatceros vai un kāda bija maksa, bet tā kā mēs bijām satikušas Uldi, kuram ir kartiņa, ar kuru var iet jebkurā Eiropas muzejā bez maksas, par to arī nesatraucāmies. Un Šveicē ir forši muzeji. Starp citu arī Tallinā ir foršs mākslas muzejs.
• meklēt kastītes. Principā kā jebkur pasaulē. Paņem karti, pie lēna kompīša sazīmē, kur ir kas un tad doties pastaigā. Pirmajā bildē - turpat lejā mūsu favorītspots. Otrajā pa ceļam parkā. Trešajā stacija.