Svētki. Bet sajūta?

11. novembris. Rīts sākās ar brokastīm 8.30, kamēr izbraukšana bija tieši 8.30 pat laikā. Rezultējās ar seju piestūķētu ar cīsiņu un salātiem, salveti ar salātmaizīti un pankūkām rokās, siltu tikko no katla izilktu olu mēteļa kabatā. Tādi mēs 5catā pēc Juristu JBS nakts trases mēs ieskrējām vilcienā uz Rīgu. Protams, pankūkas drīz neveiklībā rotāja vilciena grīdu, bet Medalus rīta tējas vietā gana labi veldzēja sāpes. Tīk abs miedziņš beigu galā bija iebraucot Rīgā.
Kaut kādā brīdī jādodas uz Zanes jaunā kora koncertu - Jēkaba baznīcā. Baznīcās skan smuki jā. Tikai ne mācītāja nebalss, kas izdzied visu arī - tas bija lasījums no Jāņa evaņģēliija 7. grāmatas.
Pēcāk pie sienas Krastmalā bija jauki skatīties uz Zani visu jauno koristu un LTV7 ielenkumā, tamēr sadedzinājām dažas svecītes. Starp citu - skatīties uz sejām, kas Tevi meklē, kamēr Tu viņas redzi ir TIK smieklīgi. Arī bezmaksas gardā tēja Alā nedaudz uzdzina svētku sajūtu.
14. novembris. Lai kā arī sākās diena, svētku sajūta šinī dienā bija iz kora mēģinājuma - dziedāt "daudzas balsis, doma viena, tautu tuvu dara man", kad Vītols ir pateicis kārtējos iedvesmas vārdu ir tā nedaudz burvīgi.
15. novembris. Nebūt sēdē, neatstāt laiku optikas testam. Bet runāt ar visiem randomeriem Staro Rīga teltī gan. Kā ar Zani secinājām jauki ik pa laikam uz mirkļiem paflirtēt ar... visiem. Tagad Zanei ir maziņais koļītājs. Cilvēki priecīgi, nedaudz "svinējuši" nāk klāt un jautā VISAS lietas. Tā svētcīgi.
18. novembris. Sākās ar būšanu par hipiju. Īsti grūti iejusties nebija, bet tā jocīgi uzvesties jocīgi kameras priekšā, kad arī būtu jāuzvedas jocīgi. Bet interesē kāds būs gala rezultāts.
Atkal Zanei izklaides ar savu jauno kori, bet pēc tā satieku Zani sajūsmas pilnu, pat izstāvēt Cofee Inn ar visu garo rindu ar 18 santīmu kafijas akciju, bija padarāms. (arī otro reizi) Atkal nejauši sanāk pastāvēt Staro Rīga teltī - Zanes koļītājs jau atkal koļās. Visiem novēlot priecīgus svētkus nokļūstu tuvu svētku sajūtai, bet tomēr. Priecīgāk, bet joprojām bez svētku sajūtas turoties pie Zanes elkoņa, vilkties aiz Zanes drošā stāva, kamēr viņa pilnā balsī klaigā - grūtniecei slikti, palaidiet grūtnieci. Stap citu visnotaļ efektīvs pārvietošanās līdzeklis. Lai gan tikpat ātri man šķiet, mēs būtu tikušas uz priekšu, ja viņa teiktu - "Es brokastīs ēdu pankūkas".
Pretīgais svētku noskaņās nīkstošais pūlis, kas pulcējās uz uguņošanu, kamēr Zane veda mūs cauri, divbasīgi dziedot nepalīdzēja, bet pirmo reizi gandrīz salūta laikā, es audzēju zāli. Visnotaļ priecīgs fakts.
Ceļā pie Jāņa uz tēju, mums jau gandrīz divbalsība sanāca. Tēja, ēdiens, diferenciālvienādojumi un sapņi par dvīņiem beidzās, kad nācās steigties uz pēdējo mājas transportu. Pa logu starp visiem interesantajiem veikaliem, kuros es nekad neiešu arī "Meijers", kur uzrakstu daļēji aizklāj pērļu krāsas baloni un logā dažādas uz riņķi ejošas gaismiņas. Ārā uzpīpējošie cilvēki jau caur stiklu nes pēc alkohola. Ak,re kur ir svētki.
Tad es nošķaudos, un aizmugurē sēdoša ģimene, novēl man "Uz veselību!" Ticība cilvēcei atgūta. Trīs pieturas pirms mājām iekāpj ģimenīte. Maza meitenīte, kam grūti savirknēt vārdus secībā, sāka skatīties uz mani, es, protams, atlikušo ceļu viņai rādīju visādas muļķīgas sejas izteiksmes, kas viņu smīdināja. Tad beidzot palika priecīgi un svētcīgi ap sirdi.

Komentāri