Sāksies tūlīt
ceturtā nedēļa šeit. Un rīt man būs pirmā lekcija – jūtos saviļņota. Pirm reizi
tā kārtīgi redzēšu fizikas studentiņus. Lai gan klausoties kā mācās studenti
Grieķijā – nu neiet īsti uz lekcijām. Viņi studē teiksim arhitektūru 5 + 2
gadu, kur +2 gadi ir lai nokārtotu visus parādus. Agrāk bijis vispār tā, cik
gadus mācies tik gadus vari vēl kārtot parādus, tad biš pamainīja likumus.
Grieķu
attiecības. Visi mīti par grieķu dieviem un kā viņi viens ar otru laida, šķiet,
ka radušies no analogiem iz reālās dzīves. Piemērs 1. Vakarvakars – meitene
stāsta, ka viņai ir puisis Austrijā, ka viņa viņu mīlot un tāds lietas. Vēlāk
vakarā redzu viņu cītīgi bučojamies ar kādu čali. Piemērs 2. Eju ap plkst. 2.00
no Helēnas mājas uz kojām (15 minūšu gājums) ar koferi pilnu ar drēbēm. Gar
ceļa malu, jo trotuāru viņiem īsti nav, kur ir, tur ar koferi nepabrauksi. Garām
brauc motocikls, piestāj pie manis un jautā vai nevajag kaut kā palīdzēt. Tieši
kā viņš to bija iedomājies? Es koferi vilkšu sev līdzi, kamēr pati būšu uz
moča? Atstāstot šo gadījumu Helēnai – ak, viņš vienkārši gribēja ar tevi
pārgulēt. Ā. Laikam „Ir”, kas pirms manas aizbraukšanas bija izveidojis
rakstiņu par visādām valentīndienas fīčām, nemeloja, kad Grieķiju ierindoja 1.
vietā pēc tā, cik bieži cilvēki nodarbojas ar seksu.
Nakts dzīve.
Sēžam kafejnīcā darbadienas vakarā ap 21.00 vakarā. Es saku, ka man vajadzēs
biļeti autobusam nopirkt, vai kioski kaut kad neveras ciet? Helēna – verās,
verās, ap 4-5. Es – bet nu jau ir deviņiem pāri. Helēna – nu ja, ap kādiem 4-5
viņi aizvērsies un ap 6 būs atkal vaļā. Tiešām nezinu jēgu, aizvērties uz vienu
stundiņu. Bet, piemēram, Atēnās tā neesot. Baumīgs fakts – pilsētā ir ap 250
tūkstoši iedzīvotāju, ap 50 tūkst, no tiem varētu būt studenti. Arī ēdmaņu tu
principā vari dabūt līdz kādiem 4 rītā droši – pitas bode strādā. Pita –
kebabveidīgs ēdiens, kas Erasmusiešiem labi iet iekšā, neslikts fāstfūds. Jā, kā jau kaut kur
pieminēju, nakts dzīve sākas patiesi naktī - ap diviem varbūt tikai sākas
ballēšanās.
Grieķu laika
izjūta. Nesatraukšanās par lietām ir svarīga visa iezīme. Piemērs 1. Ienāku pie
profesora nokārtot dažus dokumentus, šis apjautājas vai viss kārtībā, kā man
iet, papļāpājam bišķin. Tad, kad es saku, ka gribēju tos dokumentus
nokārtot. Šis – Man divpadsmitos sākas
svarīga sēde, atnāc, citu dienu. Lieki piebilst, ka pulkstenis tad bija 12.15.
Nesatraukšanās piemērs 2. Helēna stāsta, ka viņai šovakar dikti daudz
mājasdarbu jādara, bet nu ir jāizdara. Ok. Pēc dažām minūtēm viņai kāds
piezvana. Viņa pļāpā, kad beigusi runāt dikti priecīga paziņo, ka tūlīt brauks
pie sava apslimušā vīrieša, bišķiņ viņu apkopt, varbūt būšot jāpaliek pa nakti
un tādas lietas. Nedomāju, ka bija jēga jautāt, bet kā tad mājasdarbi? Bet šī
grieķu iezīme man kaut kā patīk.
Ēdiens. Saki, ko
gribi, bet mākslīgā Latvijas halva garšo labāk. Šodien ēdu pusdienās
astoņkājīšus. Jā, es neesmu jūras velšu fans. Saldējums gan te ņammīgs. Šodien
biju pēc saldējuma, jo pakistānietis ierakstīja seju grāmatā ierakstu, par to,
ka indiešu puika atgriežas no nedēļas konferences Spānijā, tāpēc ejam ēst saldējumu. Teorētiski līdz Lieldienām (no februāra
beigām) viņiem pēc baznīcas nevajadzētu ēstu gaļu, pienu, olas. Bet realitātē
tā īsti nenotiek. Ēdnīcā varbūt divas dienas no septiņām nedod gaļu, bet tad
dod zivis un pienus,olas, miltus saturošas lietas. Bet šorīt biju pirmajās
brokastīs tās te no 7-9. Nekāds īsti. Maize un mazie ķobīši ar sviestu
marmelādīgu ievārījumu un tēja. Kaut kādas reizes esot arī olas. Bet
nedomājiet, ka mēs cēlēmies augšā tik agri. Vienkārši dzīvojāmies augšā līdz
tam. Ap 4.00 aizlaidām uz centru līdz vaļā esošā kioska, kas atšķirībā no
jebkura cita kioska, kur pirms tam jautāts, pārdeva nargiles oglīti. Turks pie
brokastīm pāris reizes aizmiga. Bet vispār izcili saulains rīts. Pēc 110 km/h vēja dažas dienas atpakaļ.
Nu nav nevienas atbilstošas bildes. Lasītam ticēt.
Komentāri
Ierakstīt komentāru