Καληνύχτα

Katrreiz kad šķērsoju ielu grieķiski uzsitu sev imagināri pa plecu. Bet to joprojām vēl tik bieži neatļaujos darīt. Bet autobusos viņiem arī notiek smieklīgas lietas. Jākāpj iekšā pa priekšējām durvīm, lai varētu iebikstīt biļeti aparātiņā, bet bieži vien šoferīts vienkārši noplēš pusbiļeti (parasti gan noplēš vairāk nekā pusi) kā zīmi, ka tā ir izmantota. Viss loģiski līdz brīdim, kad iekāpj kontroles onka. Kā tieši viņš pārbauda vai ir ŠĪ brauciena noplēsums. Es patiesi nezinu vai parādīju īsto trešdaļu biļetes vai kāda cita brauciena, bet viņš to uztvēra par ļoti normālu lietu.

Jā, man laikam patīk grieķi. Aizsūtīju sms meitenei, ko satiku pirmajā dienā, un kura iedeva numuru ar domu, ja kas lai rakstot (jo angļu valoda viņai nav tik laba lai zvanītu). Kolīdz dabūju grieķu numuru, tā arī viņai aizsūtīju ziņu, ka varētu moš ko pasākt. Tā norunājām tiktie pēc dažām dienām, un vakar jauki pavadījām laiku. Pasēdējām nosacītajā molā uz karnevālam taisītās skatuvītes, iemācījos skaitīt līdz 12. Aizčāpojām līdz viņas draugiem, kas sēdēja grieķiskā restorāniņā. Bija smieklīgi pēc tam braucot mājās (meitene dzīvo netālu no manīm) klausīties viņas mīlas pārdzīvojumos lauzītā angļu valodā, mēģinot runāt vienkāršiem vārdiem viņu mierinot, jo starp iepriekš satiktajiem grieķiem ir čalīts, kas viņai patīk.

Bija arī smieklīgi iepriekšējā dienā braukt mājās ar taxi kopā ar diviem poļiem, kas cītīgi pļāpāja bieži jo bieži sakot kurva, un itāli, kas pat stāstot ka viņam būs jāiet dušā mazgāt ar sarkano krāsu nopūstos matus, aktīvi žestikulēja.

Eh, ieraksta vidū apstājos, jo Elen atrakstīja īsziņu, vai nevēlos iedzert kafiju. Atbilde principā ir jā. Aizgāju līdz viņai papļāpājām, padzērām kafiju, beigu galā aiztikām līdz vienam viņas draugam, pie kura viņai uztaisīja dikti labus makaronus ar vistiņu. Om ņom, ņom. Šķiet, labākā maltīte Grieķijā līdz šim pat varbūt. Un tad pēc dažiem smieklīgiem video – links, Elen izdomāja, ka jāsāk dejot. Sākumā mācīja vienam puikam tango (bijām div meitas un div puiki), mēs ar datorinžinieri skatījāmies. Tad pēc brīsniņa ar rokenrolu, viņa man sāka dejot, un tad jau visi četri mācījās soļus. Beigu galā arī viņa mēģināja mani stilīgi lidināt, bet es kaut kā biju bailīga un man likās, ka vai nu iesperšu televizoram vai kādam malā sēdošajam puikam. Bet Elen apbrīnojama meiča – lieliski gatavo, satriecoša balss, re ka arī dejo, labākā modelīšu taisīšanā kursā un lieliska sarunu biedre par spīti neizcilajai angļu valodai.

Par biedriem runājot. Šinī visā valstī ik pa laikam lietas šķiet padomiskas. Īpaši universitātē. Bet nevar saprast kāpēc – vai ēdiens par taloniem, arhitektūra biš padomiska, vai uz dažām sienām sazīmētie sirpji ar āmuru sarkanā krāsā.

Vēl man iemācīja pareizo grieķa loģiku ceļa šķērsošanā. Punkts viens – paliec dzīvs; punkts divi – nokļūsti ceļa otrā pusē.